Arvien biežāk priekšroka tiek sniegta digitālās pierakstīšanas alternatīvām (planšetes, piezīmes tālrunī, planšetdatori u.c.) ierastās pierakstīšanas ar roku vietā. Lai gan dažkārt apstākļi nostāda situācijās, kad pierakstīt ar roku nav iespējams vai ir apgrūtinoši, pilnīga atteikšanās no ar roku veidotiem pierakstiem ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz produktivitāti un atmiņu.
Rakstot ar roku, gluži tāpat kā zīmējot, smadzenes darbojas aktīvāk, līdz ar to, informācija tiek labāk uztverta un ilgāku laiku paliek atmiņā. Rakstot ar roku, ir jāpieliek vairāk pūļu, lai pierakstītu informāciju – jāpiespiež rakstāmais pie papīra, jāvirza tas noteiktā burtu formā un vienlaicīgi jādomā par saturu, kas tiek pierakstīts. Pētījumi apstiprina, ka studenti, kuri veic pierakstus ar roku, salīdzinājumā ar jauniešiem, kuri dod priekšroku pierakstīt klēpjdatoros vai planšetēs, labāk atceras informāciju.
Burtu “zīmēšana” ne vien liek smadzenēm darboties aktīvāk, bet arī uzlabo radošuma spējas, jo katrs burts ir jāuzvelk ar rakstāmo, gluži kā līnijas zīmējumā. Tā kā katram burtam ir unikāls dizains, lai to “uzzīmētu”, ir jāaktivizē smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par radošumu.
Rakstīšana ar roku ir ne vien sarežģītāka, bet arī lēnāka, līdz ar to – dažkārt parādās nepieciešamība saīsināt tekstu, padarīt to kodolīgāku, lai paspētu pierakstīt svarīgāko. Veicot šo darbību, ir jāiedziļinās un jāizprot informācijas būtība, kas tiek pierakstīta, lai saglabātu un pierakstītu to koncentrētākā veidā vai izdalot vien atslēgvārdus, tādejādi jau rakstīšanas laikā veltot maksimālas pūles informācijas apguvei.
Ja vislabāk uztver informāciju vizuāli, rakstīšana ar roku, iespējams, ir piemērotākais pierakstu veikšanas veids. Tas sniegs iespēju atsaukt atmiņā, kurā vietā lappusē, kādā rokrakstā, krāsā uzrakstīji tekstu un kāda vēl informācija bija iekļauta atvērumā vai lappusē. Dažkārt nemaz nav nepieciešamības dienas laikā ielūkoties darāmo lietu sarakstā, tādejādi padarot dienu vēl produktīvāku.
Produktivitāti var palielināt ne vien uzlabojot atmiņu, bet arī samazinot valdzinājumu ielūkoties sociālajos tīklos. Tā kā visi pieraksti tiek veikti piezīmju grāmatās, plānotājos vai uz pierakstu lapiņām, viedierīces tajā laikā nav nepieciešamas. Ja pieraksti netiek veidoti tālrunī vai datorā, ir mazāka iespēja ielūkoties un pavadīt laiku sociālajos tīklos, lasot izklaidējošus rakstus un veicot citas ar saviem dienas plāniem nesaistītas nodarbes.
Rakstīšana ar roku, pateicoties nepieciešamajām uzmanības noturēšanas spējām un salīdzinoši sarežģītākam un lēnākam procesam, spēj nomierināt. Pastāv daudzas rakstīšanas tehnikas, kas palīdz atbrīvoties no stresa, haotiskām domām un pat negatīvas dzīves pieredzes un kļūt laimīgākam. Saskaņā ar pētījumu, rakstot ar roku ir nepieciešams radošums, kas smadzenēs aktivizē meditācijai līdzīgu nervu pielietojumu.
Lai cik neparasti tas varētu likties, bet rakstīšana uzlabo ne vien garīgo, bet arī fizisko stāvokli. Rakstot pareizi, tas ir, sēžot pie atbilstoša galda, ar taisnu muguru un labu apgaismojumu, tiek stiprināta plecu daļa, locītava un pirksti. Veicot kustības ar rakstāmo, tiek attīstīta smalkā motorika, kas ikdienas dzīvē var noderēt, turot mazus objektus, griežot ēdienu un lietojot šķēres.
Lai gan arī drukāšanai ir savas priekšrocības, piemēram, ātra rakstīšana, ērta teksta rediģēšana, iespēja strādāt ar lielu informācijas apjomu un dalīties ar piezīmēm, ir svarīgi sabalansēt mūsdienu sniegto tehnoloģiju ērtumu ar gadiem izkopto rakstīšanas ar roku kultūru.