Viens no pirmajiem kalendāriem latviešu valodā esot radies Kurzemē. Par pašu pirmo precīzu datu nav.
Vecākais zināmais kalendārs ir no 1758. g. Kalendāra pilnam nosaukumam ir vairāki varianti, piemēram, 1760.: Zemnieku jeb Latviešu Laiku Grāmata, uz to 1760-to gadu pēc Tās svētas piedzimšanas mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus.
Bijis arī Vidzemes kalendārs. Izdots Jelgavā. Iznāca līdz 1919. g.
- gadā J. F. Stefenhāgens izdod“Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774.gadu”.
„LATVISKA GADA GRĀMATA” – (1797 – 1798) – Izdevējs J. Stefenhāgens kopā ar M. Stobi, kas arī viens no ražīgākajiem tekstu autoriem. Saturs – praktiskas un didaktiskas pamācības, arī prozas un dzejas teksti.
1785.gadā Stefenhāgena spiestuvē kalendārs tika iespiests 3300 eksemplāros.
Latvijā bija populāri grāmatu veida tematiskie kalendāri, kā piemēram:
ALUNĀNA ZOBGALU KALENDĀRS 1892 – 1915
SAIMNIEČU UN ZELTEŅU KALENDĀRS 1893 –1914
LAUKSAIMNIEKU KALENDĀRS 1892
BALTIJAS MŪZIĶU KALENDĀRS 1890 – 1892
LIEPĀJAS KALENDĀRS 1891 – 1905
AUSTRUMA KALENDĀRS 1893 – 1906
DĀRZKOPJU KALENDĀRS 1895 – 1908
ZVĀRGUĻA ZOBUGAĻA KALENDĀRS 1901 – 1913
ĀRSTNIECĪBAS KALENDĀRS 1901 – 1914
AUSEKĻA BIEDRĪBAS GADA GRĀMATA 1902 – 1904
BALTIJAS ALMANAHS 1904 – ?
ZEMGALIEŠU KALENDĀRS 1904 – 1908