Mēs visi esam pamanījuši, ka ikdienā arvien vairāk esam aizgājuši prom no rakstīšanas ar roku. Digitālie kalendāri, piezīmes telefonā, WhatsApp balss ziņas un atgādinājumi viedierīcēs ir kļuvuši tik ērti, ka bieži vien pat neatceramies, kad pēdējo reizi kaut ko garāku esam uzrakstījuši ar pildspalvu uz papīra. Godīgi sakot, tam ir arī savas priekšrocības. Kurš gan kaut reizi nav dusmojies uz sevi, mēģinot izlasīt steigā uzrakstītu iepirkumu sarakstu un veikala vidū cenšoties saprast – ko tad īsti biju domājis ar šo nesalasāmo vārdu? Tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums – vai rakstīšanai ar roku mūsu ikdienā vispār vēl ir vieta, ja bez tās varam tik ērti iztikt? Jā, pierakstīt datorā vai telefonā ir ātrāk nekā jebkad agrāk, taču rakstīšana ar roku nav tikai informācijas fiksēšanas veids. Tā ir daudz personiskāka darbība, kurā iesaistās mūsu kustības, uzmanība, atmiņa un arī individuālais rokraksts. Tieši tādēļ divi cilvēki vienus un tos pašus vārdus uz papīra gandrīz nekad neuzrakstīs pilnīgi vienādi.
Rokraksta individualitāte cilvēkus ir interesējusi jau sen, un no šīs intereses ir attīstījusies arī grafoloģija – pieeja, kas mēģina analizēt cilvēka raksturu un personības iezīmes pēc viņa rokraksta. Lai gan grafoloģiju nevar uzskatīt par zinātnē balstītu personības noteikšanas metodi, cilvēka rokraksts patiešām ir ļoti individuāls un dzīves laikā var mainīties. Burtu lielums, slīpums, rakstīšanas temps, spiediens uz papīra un pat tas, cik daudz vietas atstājam starp vārdiem, kopā veido mūsu unikālo rakstības stilu. Varbūt tieši tāpēc ar roku rakstīta piezīme, vēstule vai pat vienkāršs ieraksts kalendārā mums bieži šķiet daudz personiskāks par to pašu tekstu telefona ekrānā. Taču rokraksta individualitāte nav vienīgais iemesls, kāpēc pildspalvu vēl nevajadzētu nolikt dziļākajā atvilktnē – rakstīšana ar roku ir arī salīdzinoši sarežģīts process, kurā vienlaikus sadarbojas redze, kustības un valodas apstrāde. Tāpēc, iespējams, jautājums nav par to, vai digitālie pieraksti ir labāki vai sliktāki par papīru, bet gan par to, ko mēs iegūstam, palaikam apzināti atgriežoties pie piezīmju grāmatas, kalendāra un pildspalvas.
Lai labāk saprastu, ko rokraksts patiesībā var atklāt par cilvēku, kā grafoloģijā tiek analizētas rakstīšanas nianses un kādēļ arī digitālajā laikmetā rakstīšanu ar roku nevajadzētu pilnībā aizmirst, par šo tēmu aicinājām uz sarunu BALTS Eksporta projektu vadītāju un grafoloģi Raisu Pastari. Sarunā skaidrosim, kam grafoloģijā pievērš uzmanību un ko iespējams secināt pēc cilvēka rokraksta.
Ko grafoloģijā parasti analizē rokrakstā?
Grafoloģija ir psiholoģijā un filozofijā balstīta rokraksta izpētes nozare, kas analizē rakstīšanas laikā radušās mikrokustības, lai noteiktu cilvēka personības iezīmes, emocionālo un psiholoģisko stāvokli, kā arī rokraksta autentiskumu. To izmanto psihoterapijā, kriminālpsiholoģijā, personības profilēšanā un kā palīglīdzekli slimību diagnostikā. Grafoloģijā vēro burtu lielumu un slīpumu, burtu savstarpējos savienojumus, rokraksta zonas, rakstīšanas virzienu, uzspiedienu, ovālu veidošanas principus un to slēguma vietas, garumzīmju, punktiņu un komatu atrašanās vietas, attālumus starp vārdiem u.c. Pēc šīm pazīmēm veido priekšstatu par cilvēka rakstura iezīmēm un emocionālo stāvokli. Grafoloģijā tiek analizēti ne tikai burti, bet arī cipari, simboli un paraksti.
Vai rokraksts dzīves laikā mainās?
Jā, rokraksts dzīves laikā var mainīties. Dienas laikā vizuāli var mainīties tā slīpums, lielums un platums. To var ietekmēt emocijas, nogurums, stress, rakstāmpiederums, virsma, uz kuras raksta, kā arī fiziskās un garīgās veselības stāvoklis. Tomēr pamata burtu rakstības struktūra – savienojumi, zonu proporcijas, vilkšanas virziens, uzspiediena ritms u.c. – saglabājas. Arī paraksts laika gaitā var mainīties, jo mainās cilvēka dzīves apstākļi, prioritātes un domāšana. Pašam rokrakstam ir arī sava veida tā sauktais „derīguma termiņš”: bērniem līdz 8 gadu vecumam – aptuveni 1–2 mēneši; bērniem no 9 līdz 14 gadiem – aptuveni 3–5 mēneši; jauniešiem no 15 līdz 17 gadiem – aptuveni 6 mēneši; jauniešiem no 18 līdz 25 gadiem – aptuveni 6–9 mēneši; sākot no 26 gadu vecuma – aptuveni no 9 mēnešiem līdz pusotram gadam. Bērnam rokraksta analīzi visjēgpilnāk veikt, sākot no 12 gadu vecuma, kad rokraksta pamatstruktūra kļūst stabilāka un analīze var sniegt vērtīgāku informāciju.
Kāpēc diviem cilvēkiem nav vienāda rokraksta?
Rokrakstu veido muskuļu un nervu impulsu radītas mikrokustības, kas katram cilvēkam ir individuālas, tāpēc katra cilvēka rokrakstā veidojas savdabīga burtu rakstības un kustību kombinācija.
Ko par mums „stāsta” paraksts?
Grafoloģijā paraksts tiek uzskatīts par sava veida vizītkarti, kas parāda, kā cilvēks vēlas sevi pasniegt apkārtējiem. Tas var atšķirties no ikdienas rokraksta, jo parakstā cilvēks vairāk izceļ savas rakstura īpašības, vēlmes, talantus, profesionālās iemaņas un sapņus. Paraksts dzīves laikā var mainīties, jo mainās cilvēka ikdienas apstākļi, prioritātes un skatījums uz apkārt notiekošo. Parakstu izvērtē, salīdzinot to ar cilvēka ikdienas rokrakstu, tādējādi iegūstot papildu informāciju par rakstītāja iekšējo pasauli, sajūtām un apkārtējās vides ietekmi. Pēc paraksta var noteikt, kādā statusā rakstītājs atrodas vai kādā statusā vēlētos būt, lai gan dažkārt paraksta izskatu un tā nozīmi var ietekmēt arī vienkārša steiga.
Īsumā – daži piemēri. Paraksts tikai ar vārdu var norādīt uz vēlmi izcelt tieši savu personību. Savukārt paraksts tikai ar uzvārdu (vienkāršots un salasāms) var norādīt uz lielu ģimenes jeb dzimtas ietekmi, kas izpaužas gan cilvēka raksturā, gan ikdienas darbu plānošanas mehānismā.
Liels un plašs paraksts, kas veidots ar lieliem, izteiksmīgiem vilcieniem, var liecināt par spēju vadīt, būt līderim, spēcīgu raksturu un iekšējo dzinējspēku, kas palīdz sasniegt vēlamos rezultātus. Šāds paraksts visbiežāk ir novērojams cilvēkiem, kuri ieņem vadošus amatus. Būtībā cilvēka parakstam vajadzētu būt aptuveni divas reizes lielākam par ikdienas rokrakstu.
Vai rokraksts var atspoguļot mūsu pašreizējo stāvokli?
Jā, rokraksts var atspoguļot cilvēka pašreizējo emocionālo stāvokli. Piemēram, prieks, bēdas, dusmas, nogurums vai uztraukums var mainīt rokraksta slīpumu, lielumu un platumu. Rokraksts vienas dienas laikā var mainīties pat vairākas reizes atkarībā no notikumiem un emocijām, taču burtu pamatstruktūra saglabājas. Piemēram, slīpums uz labo pusi liecina par spēju just līdzi citiem un iedziļināties citu cilvēku problēmās. Ja slīpums ir lielāks par 45 grādiem, cilvēks tiek raksturots kā pārlieku emocionāls, jūtīgs un viegli ievainojams. Savukārt, slīpums uz kreiso pusi liecina, ka cilvēks pārsvarā cenšas ar visu tikt galā pats, nelabprāt lūdz palīdzību un nevēlas deleģēt darbus citiem, jo uzskata, ka citi tos neizdarīs pietiekami labi. Tas var liecināt arī par psiholoģisku spriedzi, kuras apmēru un virzienu palīdz noteikt plašāka burtu analīze. Taisns rokraksts veidojas praktiski 90 grādu leņķī, pieļaujot tikai nelielas svārstības pa labi vai pa kreisi. Tas norāda, ka persona savas emocijas ikdienā cenšas paturēt sevī un lieki neko uz āru neizrāda. Apkārtējiem dažkārt var šķist, ka šī persona ir emocionāli spēcīga, neko nepārdzīvo un viegli tiek galā ar grūtībām, taču patiesībā situācija var būt pilnīgi pretēja, tādēļ nepieciešams analizēt arī konkrētākas burtu pazīmes.
Vai ikviens var kļūt par grafologu?
Jā, grafoloģiju var apgūt ikviens. Galvenais ir saprast, kādam mērķim to vēlas apgūt. Rokrakstā iespējams noteikt ļoti daudz dažādu īpašību – līdz pat 368 īpašībām. Tas ir ļoti rūpīgs un detalizēts darbs, tāpēc nepieciešama liela motivācija un vēlme izprast gan sevi, gan citus. Neiropsiholoģiskās grafoloģijas apguvei jārēķinās ar ilgāku mācību laiku – vidēji no viena līdz trim gadiem, atkarībā no skolas, pasniedzēja, motivācijas un tā, cik padziļināti šo jomu vēlas apgūt. Turklāt regulāri parādās jauni pētījumi un papildu atklājumi par dažādu burtu interpretāciju.
Vai, mainot rokrakstu, var mainīt arī savu personību?
Pirmkārt, rakstīšana ar roku var labvēlīgi ietekmēt cilvēka pašsajūtu un dažādu prasmju attīstību. Regulāri rakstot ar roku, iespējams samazināt stresu un nomierināt nervu sistēmu, uzlabot koncentrēšanās spējas, efektīvāk strukturēt informāciju un veidot dziļāku, racionāli pamatotu izpratni, veicināt ilgtermiņa atmiņu un informācijas nostiprināšanu, attīstīt emocionālo apzinātību, empātiju un takta izjūtu, pierakstot savas sajūtas, stiprināt pašvērtējumu, fiksējot savus sasniegumus, attīstīt telpisko un radošo domāšanu, veidot jaunus neironu savienojumus, kas trenē prātu, sekmēt mērķtiecību un pašdisciplīnu, kā arī bagātināt vārdu krājumu un uzlabot komunikācijas prasmes. Rakstīšanas laikā ar roku tiek iesaistīti aptuveni 56 muskuļi, un rakstīšana ar roku var arī labvēlīgi ietekmēt libido. Tā var būt arī terapeitiska. Regulāri rakstot ar roku vismaz 15 minūtes dienā 21 dienu vai, vēl labāk, vienu pilnu mēnesi un apzināti strādājot ar konkrētu burtu rakstību, iespējams veicināt noteiktu prasmju un iekšējo stāvokļu attīstību. Šādu apzinātu darbu ar rokrakstu sauc par grafoterapiju – tā var palīdzēt uzlabot un mainīt noteiktas īpašības un tādējādi veicināt labāku pašsajūtu un ikdienas dzīves kvalitāti.
Piemēram, burta “t” šķērsvītras krustojuma punkts ar burtu kātiņu tiek uzskatīts par pašvērtējuma „termometru”. Krustojuma vietai būtu jāatrodas nedaudz augstāk par patskaņu līmeni, kas liecina par labu pašvērtējumu. Jo zemāk atrodas šķērsvītra, jo zemāks pašvērtējums, un otrādi – jo augstāk tā atrodas, jo augstāks pašvērtējums.
Apzināti rakstot mazo “t” burtu ar šķērsvītru augstāk par patskaņu līmeni, mēs it kā neapzināti stiprinām savu pašvērtējumu un sākam vairāk pamanīt lietas, kas mums labi izdodas. Tādējādi mainās arī mūsu uzmanības fokuss. Taču tas ir apzināts un regulārs darbs, kas jāveic katru dienu aptuveni 15 minūtes vismaz mēneša garumā.
Arī mazā “d” burta rakstīšana tādā veidā, kā to mācīja skolā, – ar glītu, bet ne perfekti apaļu, drīzāk ovālu formu, ar savienojuma lociņu un bez cilpām kātiņā –draudzīgāka un tolerantāka attieksme pret sevi. Tas var palīdzēt it kā neapzināti mainīt fokusu no sevis kritizēšanas uz savu labo īpašību pamanīšanu.
Arī burtu savienojumi var sniegt informāciju par cilvēka uzvedības un komunikācijas īpatnībām. Ja burti rakstot nobeidzas tieši, bez savienojuma lociņa ar nākamo burtu, tas tiek interpretēts kā tieša komunikācija – cilvēks mēdz pateikt to, ko domā, pietiekami neiedziļinoties tajā, kā viņa teiktais var tikt uztverts otrai pusei.
Ja praktiski visi burti vārdā ir savstarpēji savienoti kā ķēdītē, tas var liecināt par lielāku pieķeršanos ierastajam un grūtībām pieņemt pārmaiņas. Profesionālajā vidē šādam cilvēkam var būt grūtāk pārdzīvot pārmaiņas darba vidē, viņš var vieglāk pakļauties citu spiedienam un ērtāk justies padotā lomā. Savukārt privātajā vidē šāds cilvēks var ātri pieķerties citiem, smagi pārdzīvot jebkāda veida šķiršanos, ilgstoši nespēt panest vientulību un viegli kļūt līdzatkarīgs no citu cilvēku vājībām un/vai emocijām. Šādam rakstītājam būtu vērtīgi trenēties burtus daļēji atdalīt, lai veidotu veselīgāku attieksmi pret sevi un apkārtējiem. Ja burti vārdos ir daļēji savienoti, tas tiek interpretēts kā lielāka elastība un līdzsvars. Profesionālajā vidē tas var palīdzēt vieglāk pieņemt pārmaiņas, strādāt gan komandā, gan patstāvīgi. Savukārt privātajā dzīvē cilvēks var justies labi arī tad, ja līdzās nav cita cilvēka, un ilgstoši nepārdzīvot vientulību – viņš prot sevi nodarbināt un var iztikt bez pastāvīgiem citu norādījumiem.
Būtībā grafoloģija ļauj cilvēkam atklāt dažādas savas īpašības – gan stiprās puses, gan tās, pie kurām vēl būtu vērts piestrādāt. Ja cilvēks ir gatavs sevi apzināties un ar sevi strādāt, rokraksta maiņa var kļūt par interesantu pašizziņas un personīgās izaugsmes instrumentu.
Lai veicinātu labvēlīgas pārmaiņas savā personībā, es kā grafoloģe iesaku sākt ar savu parakstu. Ir vērtīgi pievērst uzmanību tam, lai paraksts būtu aptuveni divas reizes lielāks par ikdienas rokrakstu un nebūtu pārsvītrots. Ja vēlaties parakstu pasvītrot, to var darīt, lai vizuāli uzsvērtu savu personību un pašapziņu, taču aicinu izvairīties no paraksta pārsvītrošanas.
Apzināta pieeja rokrakstam un parakstam var kļūt par vienu no veidiem, kā labāk iepazīt sevi, pievērst uzmanību savām īpašībām un veicināt personīgo izaugsmi. Ja šim procesam vēl ir skaista piezīmju grāmata, kas iedvesmo un kurā ir prieks rakstīt, pārmaiņas var kļūt vēl patīkamākas un motivējošākas.
Rudens ir īstais laiks jauniem plāniem, mērķiem un arī jauniem ieradumiem. Varbūt šoruden ir vērts biežāk nolikt malā telefonu, paņemt rokās pildspalvu un atkal sākt rakstīt ar roku?
Atrodi savu BALTS piezīmju grāmatu un piepildi to ar idejām, plāniem un domām, kuras ir vērts piefiksēt!
