Ievas Cipruses teksti dzīvo uz traukiem, rotām, grāmatu lappusēs un pavisam drīz arī BALTS produktos. Tie liek uz mirkli apstāties, iedziļināties un aizdomāties. Viņas rakstītais uzrunā ar vienkāršību, dziļumu un patiesumu, atstājot vietu katra paša sajūtām un pārdomām. Sarunā ar Ievu runājām par sadarbību ar BALTS zīmolu, rakstīšanas nozīmi viņas ikdienā un to, kā rodas teksti, kas tik dziļi uzrunā cilvēkus.
Kā sākās Tava sadarbība ar BALTS?
Tā kā ikdienā jau strādāju ar tekstiem, mani uzrunāja Linda no BALTS un piedāvāja sadarboties. Veidojot tekstus citiem, mana metode ir vienkārša – es aicinu cilvēkus izlikt uz āru visu, kas nāk prātā, domājot par konkrēto sajūtu, zīmolu vai gaidāmo notikumu. Nedomājot par to, ka konkrētie vārdi tiks izmantoti tekstos, bet tiešām vienkārši pavisam brīvgaitā – kas nāk prātā. Pēc tā tad tālāk arī vados.
Vai Tu pirms sadarbības jau biji pazīstama ar BALTS zīmolu?
Ar BALTS man uzreiz notika tā saucamais “klikšķis”, jo uzņēmuma produkciju pazinu un biju iemīļojusi jau iepriekš. Pati biju pirkusi, lietojusi un dāvinājusi citiem viņu piezīmju grāmatas un plānotājus, tāpēc šķita tikai dabiski veidot kopīgu stāstu ar šo zīmolu. Jāatzīst, ka arī pirmā tikšanās izvērtās ļoti sirsnīga – šis ir viens no tiem gadījumiem, kad zīmola “iekšiņa” pilnībā saskan ar tā publisko tēlu.
Pastāsti, lūdzu, nedaudz vairāk par Tevis radītajiem tekstiem!
Visi manis radītie teksti ir rakstīti ar roku. Tas gan nav mans ikdienas, bet gan mākslinieciskais rokraksts, un tieši šī ideja organiski sasaucās ar BALTS zīmola identitāti. Pati ikdienā esmu pierakstu un zīmīšu cilvēks – es rakstu daudz, turklāt studēju filoloģiju, tāpēc rakstīšana ir mana ikdiena. Jebkuru projektu vai darbu es vienmēr sāku ar ideju piefiksēšanu uz papīra. Pat ja gala rezultātam nav jābūt rakstītam ar roku, mans sākumpunkts vienmēr ir piezīmes uz papīra. Tas palīdz strukturēt domas un redzēt visas idejas sev acu priekšā.
Vai cilvēki nebrīnās, redzot Tevi ikdienā tik daudz rakstām ar roku?
Dīvaini neskatās, taču ir acīmredzami, ka kopumā cilvēki raksta arvien mazāk. Manuprāt, digitālā pasaule šobrīd ir aizgājusi tiktāl, ka cilvēki instinktīvi sāk meklēt ko autentisku. Mēs gribam doties dabā, baudīt pirts rituālus, rakstīt dienasgrāmatas. Labs piemērs ir fotogrāfijas. Agrāk ciemošanās noslēdzās ar fotoalbumu pārlūkošanu pie kafijas un kūkas. Šobrīd mūsu telefonos ir tūkstošiem attēlu, bet – cik bieži mēs tos patiešām apskatām? Savukārt izdrukātas un albumā sakārtotas bildes mēs palaikam pārlapojam, atceroties piedzīvoto. Digitālā vide nevar aizstāt īstu lietu “smeķi”. Mūsdienu steidzīgā pasaule liek mums atgriezties pie kaut kā lēnāka un taustāmāka. Es nesaku, ka jāatsakās no tehnoloģijām, taču mums ir jāatrod veselīgs līdzsvars.
Atgriežoties pie sadarbības – kādas bija tās vērtības un vārdi, kas BALTS komandai asociējas ar uzņēmumu?
Pirmajā tikšanās reizē komanda dalījās ar ļoti spēcīgiem vārdiem – miers, kārtība, mierpilnība, domas, ļauties, domu lidojums, papīrs, prāts, spēks, izaugsme, vērtība, idejas, plāni, rokas, tauste, lapaspuses, apzinātība. Man bija iespēja padziļināti iepazīties arī ar zīmola identitātes vadlīnijām. Kopumā es radīju aptuveni 30 tekstus, no kuriem komanda izvēlējās septiņus. Tie tiks attēloti uz piezīmju grāmatām, pildspalvām, zīmuļiem, krūzītēm un dažādām papīrlietām. Ceru, ka jau pavisam drīz ikvienam būs iespēja novērtēt un iegādāties mūsu kopdarba rezultātu.
Ko Tu novēlētu cilvēkiem, kuru ikdienā ienāks jūsu kopīgi radītie priekšmeti?
Neatkarīgi no tā vai ikdiena paiet steigā, ir labi atrast tādus mazus ikdienas pieturpunktus un mazos priekus – dzert rīta kafiju no glītākās krūzītes, nevis to turēt plauktā tikai svētkiem, rakstīt mīļākajā kladē to, kas nāk prātā, nevis gaidīt pārpasaulīgas domas, rakstīt ne tikai darbiem, bet arī sev, pierakstīt labo, kas notiek apkārt. Ceru, ka ar jaunajiem produktiem cilvēkiem sev sanāks uzdāvināt tādus mazos, labos ikdienas momentus. Lai vairāk mazo prieku, kas patiesībā beigu beigās jau izveido lielo labsajūtas kopainu!